2014. gadā 15. maijā Rīgas Centrālā bibliotēkā bija pašdarināto un dažādo
rokdarbu tehnikās darināto tērpu skate Radošais nemiers.
Ir pagājis laiks kopš apmeklēju Radošo nemieru. Tērpu izstāde bija ļoti krāsaina, bija skatāmi piemēroti tērpi jebkuram gadalaikam, jebkurai dzīves situācijai.
Lini, adījumi, tamborējumi, dzintara diegs un pat maisi. Vai es kādreiz biju iedomājusies, ka maisu var apstrādāt un pēc tam izmantot kā somu? Bet, protams, nē.
Ir pagājis laiks kopš apmeklēju Radošo nemieru. Tērpu izstāde bija ļoti krāsaina, bija skatāmi piemēroti tērpi jebkuram gadalaikam, jebkurai dzīves situācijai.
Lini, adījumi, tamborējumi, dzintara diegs un pat maisi. Vai es kādreiz biju iedomājusies, ka maisu var apstrādāt un pēc tam izmantot kā somu? Bet, protams, nē.
Skatījos un biju pārsteigta par to.
Par lina apģērbiem piedomāju maija dienās, kad karstums bija pārsniedzis 200
gadu rekordu maija mēnesī. Tādā laikā būtu tik patīkami nēsāt linu drēbes.
Vieglas, ekoloģiskas, dabiskas, bez sintētikas un ķimikālijām, pie tam ar
etnostila noskaņu. Kā uzzināju, tad lina audumam piemīt spēcīga enerģija, kas varētu
aizsargāt no depresijas. Pie tam lins kopš seniem laikiem bija un ir gaismas un
tīrības simbols, kas spēj izārstēt daudzas kaites.
Lina spēku
gan spēj pastiprināt tautiskie raksti, un tie bija redzami tik dažādos tērpos.
Vajadzēja tik spēt ieraudzīt.
Raksti linu
drēbēs, raksti adījumos. Mūsdienu tautiskais romantisms viscaur vijās cauri
izstādes demonstrējumiem. Tā vien lija iedvesma un vēlme darboties, kad tikai
laiks priekš tā būtu.
Foto.
Ieskats citur adījumos.
Meistarstiķi
Radošie darbiņi
Foto.
Ieskats citur adījumos.
Meistarstiķi
Radošie darbiņi